Mana onkoļa kā arī laba drauga draudzenei ir talants, viņa raksta romānus un dzejoļus, dzejoļus gan vairāk...Un ziniet kādēļ? Tādēļ, ka dzejoļi ir īsāki un tos var uzrakstīt kaut vai uz lapiņas kaut gan viņa tos raksta uz datora mājās - pilsētā, kamēr ir mācību nedēļa. Kad pienāk brīvdienas un viņa brauc uz laukiem, tad viņa,protams, tāpat vēlas kaut ko uzrakstīt un pierakstīt, tikai garāku...Viņa ir uzrakstījusi romānu, patiešām skaists un liek pārdomāt daudz ko...bet diemžēl nav to pabeigusi, jo pilsētā ir jāmācās un nav laika to pabeigt, mēs visi ļoti gaidam turpinājumu... To viņa varētu rakstīt laukos, bet ne jau ar roku, kā viņa pati saka:"Kamēr es rakstu ar pildspalvu, esmu pazaudējusi jau pusi savas iedvesmas". Es uzskatu, ka cilvēki ar tādu dvēseli kā viņai ir to pelnījuši.