Baibas stāsts: vēlos, lai Zane varētu pilnvērtīgi iejusties sabiedrībā!
Zanei ir 29 gadi. Viņa ir vājredzīga un mācījās Strazdumuižas vidusskolā Juglā, kurā mācās neredzīgie bērni. Tagad viņa dzīvo Valmieras rajonā un audzina četrgadīgu meitiņu. Strādā tā saucamo atbalstīto darbu. Par savu datoru var tikai pasapņot.
No mobilā telefona viņa reizēm pieslēdzas Draugiem, kuru vēstules, kā arī rubrikas Parunāsim un Domubiedrus, viņa lasa... mazajā ekrāniņā ar lupu. Vai jūs varat to iedomāties – ko nozīmē lasīt sīku un garu tekstu mobilajā ar lupu???
Reizēm Zane iegriežas bibliotēkā, kurā ir interneta pieslēgums. „Un tad visi brīnās, kāpēc rakstu ar tik lieliem burtiem un blenž pār plecu” – Zane saka. Nav ērti tā privātas lietas rakstīt.
Datorā burtus var palielināt, turklāt ir arī balss sintēzes programmas. Ar šo programmu Zane jau ir iepazinusies Strazdumuižā un pie draugiem. Ļoti ērti, ja dators tekstu nolasa!
Kā tas viss noderētu Zanei, lai nebūtu jābojā acis vēl vairāk, lai varētu izlasīt ijaunāko informāciju, klausīties mūziku, sazināties ar draugiem!




