Šis stāsts ir par manu mammu.Viņa bieži stāsta, ka viņas bērnībā bija maz tehnisko izgudrojumu un iespēju.Man ir daudz vieglāk pie tā visa pierast,jo dzīvoju tehnoloģiju laikmetā, bet viņas bērnība bija daudz pieticīgāka.Tajos laikos nevarēja iedomāties,ka būs nelielas, gudras kastītes,kas spēj paveikt brīnumainas lietas. Tad nu sapratu,ka manai mammai ir jāpapildina savas zināšanas,lai turētu man līdzi un varētu izmantot datoru ikdienā. Bieži viņa brīnās,kā es tik daudz zinu, un netic, ka internetā ir apkopots viss,un tas visādā ziņā atvieglo dzīvi.Tā mēs lēnām, visu pārspriežot un diskutējot, gājām uz priekšu ar Mācies pats! palīdzību. Sākot ar pamatiem - vēstuļu rakstīšanu Word-ā līdz tik ļoti dzirdēto twitter lietošanu,internetu,bilžu apstrādi utt.Šis konkurss bija dzirkstelīte, kas mūs iedvesmoja mācībām.Ieguvu arī es-iejutos skolotāja ādā, mācot citus. Bet vakaros pie datora veidojas vēl garāka rinda- arī māmiņai ir savi plāni un darāmie darbi internetā.