Jānis ir krāšņu meistars, kuru pazīst ne tikai viņa novadā, bet visā Latvijā. Jānis būvējis gan maizes krāsnis, gan kamīnus, gan pirts krāsnis. Īpašās prasmes Jānis nav apguvis skolās, bet gan pārmantojis no sava tēva. Klausoties Jāņa stāstītajā par viņa aizraušanos, liekas, ka izzināt un uzbūvēt krāsni ir līdzīgi kā radīt smalku, izjustu mākslas darbu vai veikt ķirurģisku operāciju. Jautāts vai Jānis pats sevi uzskata par meistaru, kas par krāsnīm zina visu, viņš atbild, ka tas ir process, kas nekad nebeidzas. Mācīties var visu mūžu.